Eiropas prioritātes Eiropas valodu zīmes piešķiršanā 2021.–2022. gadā

Jaunās Eiropas prioritātes Eiropas valodu atzinības zīmes piešķiršanai 2021.–2022. gadā atspoguļo Eiropas Komisijas politikas prioritātes kopumā. Tie paver iespēju parādīt, kā valodu apguvi var sasaistīt ar mūsdienu lielajām problēmām un sniegt ieguldījumu pārrobežu risinājumos, kuru pamatā ir izpratne un saziņa.

Jaunais paziņojums par Eiropas izglītības telpu, kas publicēts 2020. gada 30. septembrī, atspoguļo izglītības un apmācības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada. Gan “Padomes ieteikums par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei”, kas pieņemts 2019. gadā, gan "Padomes ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā“, kas pieņemts 2018. gadā, ir daļa no šīs sistēmas, un tādēļ tie joprojām jāuzskata par pamatnostādnēm un atsaucēm. Turpmāk minēto prioritāšu saturs atspoguļo vispārējos mērķus un darbības, kas ierosinātas Eiropas izglītības telpas sistēmā.

2021.–2022. gadā Eiropas atzinības zīme valodu apguvē tiks piešķirta projektiem visās izglītības un apmācības jomās, kas atbalsta vismaz vienu no turpmāk uzskaitītajām Eiropas prioritātēm. Eiropas prioritātes var papildināt ar valstu prioritātēm.

 1. Uzlabot valodu apguvi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un digitālos plašsaziņas līdzekļus

Padomesieteikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei ir uzsvērts, cik svarīgi ir digitālie rīki valodu apguvei un izglītības darbinieku profesionālajai attīstībai valodu apguves jomā, piemēram, plaši atvērti tiešsaistes kursi, tostarp eTwinning un School Education Gateway’s Teacher Academy.

Digitālo rīkupotenciālu varētu pilnībā izmantot, lai uzlabotu valodu apguvi, mācīšanu un novērtēšanu mūžizglītības perspektīvā. Ar tehnoloģijām var ievērojami sekmēt valodu klāsta paplašināšanu, nodrošināt iespējas saskarei ar valodu, un tehnoloģijas var būt ļoti noderīgas nolūkā veicināt tās valodas, kuras skolās nemāca. Kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšana un atbilstoša un droša tehnoloģiju izmantošana šajā kontekstā var būt būtisks mācīšanās elements.

Ir jāpēta jauni mācīšanās veidi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka. Tā nozīme ir vēl vairāk uzsvērta 2020. gada Covid-19 krīzē, kuras dēļ skolām, tostarp PIA skolām un citām organizācijām izglītības jomā, visā pasaulē daudz lielākā mērā nekā iepriekš jāpaļaujas uz digitālajām mācīšanas metodēm. Ņemot vērā pēcpandēmijas gadījumus, domājams, ka jauktā mācīšanās daudz lielākā mērā nekā iepriekš turpinās integrēties mācīšanas praksē. Valodu skolotājiem salīdzinājumā ar citiem mācību priekšmetu skolotājiem bieži ir priekšrocības attiecībā uz pieredzi ar tiešsaistes resursiem. Digitālā attīstība ļauj apgūt un praktizēt vairāk valodu ārpus klases un mācību programmām. Patlaban pastāvošās vērtēšanas procedūras šīs tendences neatspoguļo visā pilnībā.

Satura un valodu integrēta apguve (t. i., priekšmetu mācīšana svešvalodā) un digitāli un tiešsaistes rīki valodu apguvei ir izrādījušies efektīvi dažādām izglītojamo kategorijām. Valodu skolotāji visā Eiropā varētu gūt labumu no nepārtrauktas profesionālās izaugsmes, gan atjauninot savu digitālo kompetenci, gan apgūstot, kā vislabāk atbalstīt savu mācīšanas praksi, izmantojot dažādas metodes un jaunas tehnoloģijas. To varētu atbalstīt atvērto izglītības resursu uzskaite, ņemot vērā Eiropas Padomes darbu.

2. Valodu apguve un taisnīguma, sociālās kohēzijas un aktīva pilsoniskuma veicināšana

Vienlīdzības, sociālās kohēzijas un aktīva pilsoniskuma veicināšanair viens no stratēģiskajiem mērķiem sadarbībai izglītības un apmācības jomā ES līmenī. Skolu panākumi visiem ir daļa no redzējuma par izglītības nākotni, kas virzīs darbu, lai izveidotu funkcionējošu Eiropas izglītības telpu. Tas ietver atbalstu daudzvalodīgiem bērniem tādā veidā, ka prasmes citās valodās, kas nav izglītības valoda, tiek uzskatītas par priekšrocību, nevis par trūkumu.

Iezīmēšanas projektos būtu jāizpēta, kā valodu apguve mūžizglītības perspektīvā var atbalstīt aktīvu pilsoniskumu un ētiku, veicināt sociālo un starpkultūru kompetenču attīstību, kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Piemēram, zīmes projekti varētu piedāvāt iespējas cilvēku līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, sociālajā un pilsoniskajā līdzdalībā, izmantojot formālās vai neformālās izglītības pasākumus visos mūžizglītības procesa posmos. Uzsvars tiks likts arī uz izpratnes veicināšanu un izpratni par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši attiecībā uz ES kopīgajām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī sociālā, kultūras un vēsturiskā mantojuma apspriešanu.

Šo prioritāti var iekļaut projektos, kas veicina “valodu izpratni” skolās un profesionālās izglītības iestādēs, kā noteikts pielikumā Padomes 2019. gada ieteikumam par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei. Lai piedalītos demokrātiskajā dzīvē, kā arī sociālajā un pilsoniskajā līdzdalībā, izšķiroša nozīme ir izglītības valodas, kā arī citu valodu zināšanām. Kultūru un valodu daudzveidība skolās un sabiedrībā var veicināt interesantu un dinamisku mācību vidi, kurā var uzplaukt un bagātināt veselīgu apmaiņu un dinamiskas debates. Sīkāku informāciju skatīt politikas eksperimentu projekta LISTIAC (lingvistiski sensitīva mācīšana visās klasēs) un saistīto projektu, ko līdzfinansē Eiropas Moderno valodu centrs, rezultātos.

3. Valodu skolotāju profesionālā attīstība

Eiropas izglītības telpa ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, lai mobilitāti padarītu par realitāti visiem un veicinātu inovatīvas un iekļaujošas izglītības sistēmas. Skolotājiem – kā arī viņu sākotnējai izglītībai un profesionālajai izaugsmei visas karjeras laikā – ir būtiska nozīme šo mērķu sasniegšanā.

Transnacionālā mobilitāte veicina skolotāju un topošo skolotāju kompetences attīstību un skolotāja profesijas pievilcību. Skolotājiem ir arī būtiska nozīme skolu internacionalizācijā. Mobilitāte un sadarbība ar skolām citās valstīs var tām nodrošināt motivāciju, kontaktus un starptautisku pieredzi, kas vajadzīga, lai Eiropas izglītības telpa kļūtu par realitāti Eiropas skolās.

Marķējuma projekti var to veicināt, izpētot, piemēram, šādas jomas:

• Prakse, kas ļauj uzlabot valodu skolotāju mobilitāti. Skolotāju starptautiskā mobilitāte skolotāju sākotnējās izglītības laikā nav ļoti izplatīta, un tā ievērojami atšķiras starp valstīm. Erasmus+ valstu aģentūru konsultatīvā darba grupa 2019. gada beigās/2020. gada sākumā joprojām konstatēja būtiskus šķēršļus skolotāju mobilitātei kopumā.
• Apvienot iestādes, kas nodrošina skolotāju sākotnējo izglītību, un nepārtrauktas profesionālās attīstības nodrošinātājus, kas risina tādus jautājumus kā digitālo rīku un tiešsaistes mācību efektīva izmantošana, izglītība ilgtspējīgai attīstībai, mācīšana daudzvalodu klasēs, kā izveidot iekļaujošu skolu.
• Veidi, kā uzlabot valodu skolotāju kompetenci un karjeras iespējas, dažādot karjeras attīstības iespējas un atvieglot dažādu profesionālās attīstības veidu, tostarp citos kontekstos vai ārvalstīs iegūtas kompetences, oficiālu atzīšanu.