02.04.2020
Erasmus+ projekti - ieguldījums personības attīstībā un izaugsmē
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma (KTTT) projektu vadītāja Lāse Juska, kura šajā amatā nostrādājusi jau desmit gadu, atminas – pirmajā viņas darbības gadā ārzemju praksēs devās astoņi jaunieši. Šogad apstiprinājumu par prakses vietu saņēmuši 42 KTTT audzēkņi – vieni savas zināšanas un iemaņas ārzemēs pilnveidos četras nedēļas, bet citi veselas 100 dienas. “Katrs, kurš uzdrīkstas un izmanto šo izdevību, mājās atgriežas kā ieguvējs,” novērojusi Lāse.
Ceļ pašapziņu
Sākot ar otro kursu, KTTT audzēkņiem ir iespēja pieteikties Erasmus+ projektu ietvaros organizētajām mācību praksēm. Tas, vai pieteikums tiks apstiprināts, atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, sekmēm mācībās, cik aktīvi audzēknis iesaistījies skolas dzīvē utt. Vairākkārt esam pieredzējuši situācijas, kad vēlme piedalīties projektā ir, bet pietrūkst līdz galam izpildītu kritēriju. Paiet kāds laiciņš, un redzam – students ir cītīgi strādājis, lai tomēr varētu doties kārotajā praksē,” projektu motivējošo nozīmi ieskicē L. Juska. Viņa neslēpj, ka tā ir arī iespēja jauniešiem no trūcīgākām ģimenēm gūt apstiprinājumu tam, ka, ja tu gribi kaut ko sasniegt, tad ir jāmēģina un jādara – sevi pierādīt var arī tad, ja materiālie apstākļi ir tālu no ideāliem.
“Tas nenoliedzami ir pārbaudījums ne tikai jauniešu praktiskajām zināšanām jomā, ko viņi apgūst, bet arī raksturam, jo nav viegli būt svešā vidē, sazināties citā mēlē. Ir bijis tā, ka audzēknis, kurš pēc dabas ir ļoti kautrīgs un kluss, pēc mēnesi ilgas prakses Itālijā – puisis mācījās par pavāru – atgriezās tik smaidīgs un runīgs, ka viņu ne pazīt! Būtībā te ir runa par studentu pašvērtības celšanu,” stāsta Lāse.
Spēcīgāki darba tirgū
Uz kādām partnervalstīm dodas KTTT audzēkņi? Sāksim ar tuvākajiem kaimiņiem. KTTT partneris Igaunijā ir Viru Profesionālais izglītības centrs. Šī prakse ir interesanta un īpaša ar to, ka jauniešiem ir iespēja gan strādāt mēbeļu dizaina centrā – veidot dažnedažādas apdrukas –, gan gūt praktisku pieredzi mīksto mēbeļu ražotnē. Topošos galdniekus un mēbeļu dizaina speciālistus uzņem arī partneri Somijā un Vācijā. Un ne tikai. Vācijā savas zināšanas un varēšanu ļauts parādīt topošajiem automehāniķiem un vēl citu programmu audzēkņiem. Jāpiebilst, ka programmas Autotransports audzēkņi dodas arī uz Zviedriju un Portugāli.
“Jauniešu galvenais uzdevums prakses laikā ir mācīties, ko pašmāju uzņēmēji dažkārt negrib saprast, norādot uz lietām, ko viņi neprot. Jā, neprot, jo viņi vēl nav speciālisti! Ārzemju partneri šajā ziņā tomēr ir saprotošāki. Ja kādam izdodas sevi labi parādīt, viņam tiek uzticēti atbildīgāki uzdevumi. Piemēri no automehāniķu praksēm Vācijā – audzēknis no vietējās skolas tīra garāžu, mūsējiem ļauj strādāt ar instrumentiem. Tātad viņi ir apguvuši zināmas iemaņas. Vēl – reiz servisa īpašnieks vērsās pie mūsu audzēkņa, lai puisis apskata viņa motociklu, esot sabojājusies elektronika. Nav joka lieta, bet puisis neapjuka un divu dienu laikā motociklu salaboja. Pēc tam, kā pats atzina, “man stāstīja un rādīja visu, ko pavaicāju, un arī to, ko nevaicāju”.
“Ar viņu patiešām strādāja individuāli, jo saprata, ka te ir gan interese, gan zināšanas. Tāpat viens no mūsu audzēkņiem uz vairākām dienām tika atstāts servisā par galveno. Šis puisis vēl turpināja mācības, tagad strādā par auto diagnostiķi. Līdzīgs stāsts ir par Zviedriju. Skolā ir autoserviss, kur vietējie iedzīvotāji ved mašīnas, lai tām veiktu tehniskās apkopes un remontus. Skolotājs smej, ka lielākās rindas ir uz to laiku, kad paredzēts ierasties topošajiem speciālistiem no Latvijas. Jo mūsējie strādā ātri, pareizi, droši. Zviedriem šis process notiek lēnāk, viņi pieraduši ļoti daudz konsultēties ar skolotāju,” stāsta KTTT projektu vadītāja.
Audzēkņi, kas apgūst tādas mācību programmas kā “Ēdināšanas, restorānu pakalpojumi un pārtikas ražošana”un “Tūrisma pakalpojumi”, bijuši Itālijā, Slovākijā un Portugālē. Savukārt topošie spa speciālisti un loģistikas darbinieki pieredzi smeļas Lielbritānijā.
Ar plašāku redzesloku
Mācību prakses nebūt nav vienīgās aktivitātes, ko Erasmus+ projektu ietvaros īsteno KTTT. Droši var sacīt, ka šeit mācās visi. Pedagogi starptautiskajā pieredzē iegūst izpratni un zināšanas par darba tirgus prasībām, profesionālās izglītības strukturālām pārmaiņām un attīstības stratēģiju Eiropas Savienībā, kas tiek integrēta tehnikuma darbā. Tā, piemēram, projektā par digitālo mācību metožu ieviešanu un izmantošanu mācību procesā, strādājot plecu pie pleca ar dāņu, vācu, zviedru un igauņu kolēģiem, plānots izveidot projekta mājaslapu Moodle platformā, interaktīvu rokasgrāmatu darbam ar Moodle, iztulkot to projekta partneru valodās, veikt izveidotās mācību sistēmas testēšanu praktiskajā darbā ar audzēkņiem un pilnveidot mācību materiālus atbilstoši testa laikā iegūtajiem rezultātiem. “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana ļauj pedagogam kļūt elastīgākam komunikācijā ar studentiem ne tikai klasē, bet arī ārpus tās. Tā, piemēram, ja audzēknis nav bijis nodarbībā, viņš var sagatavot mājasdarbu attālināti, nofilmēt un nosūtīt šo saiti pedagogam,” paskaidro L. Juska.
Vēl viens interesants projekts noris sadarbībā ar Lietuvu, Bulgāriju, Slovēniju un Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste ir donorvalsts, kas pārējiem projektā iesaistītajiem piedāvā apgūt viņu izstrādātu mācību programmu jauniešu līderisma prasmju attīstīšanai, lai pēcāk to ieviestu partnervalstu mācību iestādēs. Pirmie soļi mērķa sasniegšanai sperti jau šā gada maijā, kad uz Birmingemu devās četri tehnikuma audzēkņi un trīs pedagogi. Nedēļas garumā viņi apguva britu piekoptās prakses principus un pēc atgriešanās Latvijā ķērās pie darba, lai sagatavotu stundu plānu pārējo KTTT studentu apmācībai, kas sāksies jau 2019. gada septembrī.
Visbeidzot, pieminēšanas vērts ir fakts, ka KTTT ir saņēmis uzaicinājumu piedalīties pilnīgi jaunas izglītības programmas tūrisma nozarē – “Wellness centra administrators” – izstrādē. WellTo projektā ir apvienojušies 13 partneru no piecām valstīm. Šiem speciālistiem būtu gan vienlīdz labi jāpārzina labsajūtas centru (wellness centre) piedāvātās procedūras un pakalpojumi, gan jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm, konsultējot klientus pakalpojumu izvēlē. Darba pienākumi ietvertu arī Wellness centra ikdienas darba vadīšanu, kam savukārt nepieciešamas plašas zināšanas un ļoti labas organizatoriskās prasmes. Kā norāda L. Juska, pirmā divu nedēļu ilga prakse projekta un jaunās izglītības programmas ietvaros norisināsies 2020. gada pavasarī.
“Sabiedrībā joprojām eksistē vairāki ar profesionālajām skolām saistīti aizspriedumi, piemēram, ka tajās mācās ne tie spējīgākie, kas tad te ko mācīties utt. Bet realitātē izrādās, ka jāmācās ir divreiz vairāk!” apgalvo L. Juska un turpina, “mēdz arī uzskatīt, ka profesionālās izglītības iestādes pazemina kopējo līmeni vispārizglītojošo priekšmetu eksāmenos. Jā, stundu skaits ir mazāks, tādēļ nav iespējams panākt tādu līmeni kā vidusskolā, bet paralēli viņi apgūst profesiju. Mūsu audzēkņi ir vinnējuši valsts mēroga olimpiādes vispārizglītojošos priekšmetos. Turklāt arī vidusskolās mācās dažādu līmeņu audzēkņi, tādēļ šāds apgalvojums nav korekts. Es lepojos ar mūsu studentiem un uzskatu, ka viņu redzesloks, pieredze un prasmes pēc skolas absolvēšanas ir daudz plašāki”.
