29.03.2021

Erasmus+ projektā skolotāji apgūst plānošanas prasmes kompetenču pieejā balstītas izglītības ieviešanai

Sadarbības partneri no Latvijas, Norvēģijas un Itālijas īstenoja Erasmus+ programmas stratēģisko partnerību projektu "Skolotāju plānošanas prasmju pilnveidošana kompetencēs balstītajā izglītībā" (Improvement of teacher`s  planning skills in competency based education) skolu izglītības sektorā, kurā iesaistītie skolotāji uzlaboja plānošanas prasmes. Gūtās prasmes ir būtiskas, īstenojot kompetenču pieejā balstītu izglītību, un sniedz ieguldījumu izglītības kvalitātes uzlabošanā 21. gadsimtā.

Projekta koordinators ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija (VPVĢ) ar sadarbības skolām - Bjørnegård skole Norvēģijā un ICS Pian del Bruscolo Itālijā. Projekts ilga 33 mēnešus, kuru laikā īstenotas sešas mobilitātes - trīs mācību mobilitātes un trīs starptautiskās sanāksmes. Projekta mērķa grupa ir skolotāji, kuri ikdienā strādā skolā - klasē ar skolēniem, aktīvi iesaistīto dalībnieku skaits – 15 pedagogi.

Pedagoga pamata darbs ir mācību stunda, tādēļ projekta gaitā dalībnieki vēlējās stiprināt tieši stundas plānošanas prasmes un pedagoga plānošanas prasmes īstermiņā un ilgtermiņā, palīdzot pedagogam veidot maksimāli efektīvu mācību stundu. Projekta galvenie uzdevumi bija apkopoti divos blokos: A un B.

A blokā partneri izvēlējās vienu no trim tēmām un bija atbildīgi par tēmas dziļāku izstrādi (visiem partneriem bija jāapkopo sava pieredze šajā tēmā, bet attiecīgā skola vairāk iedziļinājās izvēlētajā tēmā). Šīs tēmas bija izvēlētas, balstoties uz izglītības pētījumu, kurā ir minētas 21. gadsimta superkompetences. Pirmajā starptautiskās tikšanās reizē Itālijā projekta koordinators VPVĢ novadīja darbnīcu, kurā noteica katras skolas problēmsituācijas, uz kuru pamata partneri vienojās par aplūkojamām tēmām.

Izvēlētās tēmas bija šādas:

• stundas plānošana - kā veidot strukturētu, efektīvu mācību stundu, kur uzsvars likts uz skolēnu aktīvu darbību, kas vērsta uz domāšanas un sadarbības prasmēm - Itālija;
• īstermiņa/ ilgtermiņa plānošana - kā pedagogam izvirzīt mērķus īsākam termiņam (mācību stunda/ mācību priekšmets/ nedēļa utt.) un garākam termiņam (semestris, mācību gads, skolēnu prasmju attīstība ilgtermiņā), kā plānot darbus mērķa sasniegšanai un kā tos sasniegt - Latvija;
• atgriezeniskās saites veidošana un pašvērtēšana - kā saņemt darba novērtējumu no skolēniem pēc mācību stundas, konkrētas tēmas, sadarbības kopumā; kā labāk veidot skolēnu un skolotāju pašvērtēšanu un kā to organiski iekļaut ikdienas darbā, plānojot un vadot mācību stundu, un kā saņemto novērtējumu veidot par nākamo pedagoga darba uzdevumu - Norvēģija.

B bloks bija obligāts katram partnerim. Lai sasniegtu mērķi, projekta laikā tika izstrādāts galvenais, taustāmais projekta produkts - metodiskais materiāls, rokasgrāmata skolotājiem plānošanas prasmju attīstīšanā, tāpēc visiem dalībniekiem atkarībā no izvēlētās tēmas bija jānoskaidro, jāsavāc, jāapspriež, jāpārbauda metodes un pieejamie materiāli, rīki, kurus skolotāji, plānojot darbu, varētu izmantot. Šī rokasgrāmata ir veidota kā palīdzība un atbalsts skolotājiem, attīstot prasmes efektīvas, jēgpilnas stundas veidošanā, tajā pieejami dažādi īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas rīki. Rokasgrāmatā apkopotas metodes un pieredze no Norvēģijas, Latvijas un Itālijas skolām. Skolotāji var iepazīties ar Itālijas pieredzi un konkrētiem piemēriem, kā strādāt, izmantojot projektu metodi, Norvēģijas pieredzi, izmantojot dažādus atgriezeniskās saites rīkus, kā arī metožu klāstu, kas ir izmēģināts Latvijas skolās. Lai metožu klāsts būtu daudzveidīgāks, tika uzrunāti arī vairāku citu Latvijas skolu skolotāji. Rokasgrāmatas struktūra primāri veidota stundas plānošanai, sistematizējot to pēc Roberta Gaņjē 9 mācību notikumu metodēm. Rokasgrāmata ir izstrādāta latviešu un angļu valodā.

Katrs apmācības pasākums noritēja savā valstī un bija veltīts vienai no trīs projekta tēmām. Papildu praktiskam darbam ar tēmu un diskusijām, dalībnieki iepazinās ar attiecīgo skolu un izglītības sistēmu kopumā. Skolotāji vēroja stundas, piedalījās lekcijās par attiecīgo tēmu un baudīja kultūras programmu. Starp apmācību pasākumiem notika mājasdarbu izpilde - gatavošanās nākamajai tēmai un paralēli - materiālu vākšana rokasgrāmatai.

Projekta būtiskākais ieguvums - skolai un tās skolotājiem - profesionālā pilnveide pedagogam, plānošanas prasmju attīstība, izpratnes par stundu veidošana; politikas veidotājiem - piemērs, kā praktisku materiālu var veidot skolā, lai atvieglotu pedagoga darbu. Savstarpējās skolu un stundu vizītēs dalībnieki pārliecinājās par kompetencēs balstītas izglītības iespējamību un praktisko realizēšanu, faktoriem, kas jāņem vērā, īstenojot šādu mācīšanas pieeju (kultūras iezīmes, temperaments, bērnu un skolotāju iepriekšējā pieredze, gatavība strādāt patstāvīgi, lielāku atbildību atvēlot skolēniem, tehnoloģiju izmantošana u.c.)

Projekta norise, organizētie pasākumi un izstrādātais materiāls vislielāko ietekmi ir atstājis uz visu 3 skolu komandu un skolotāju plānošanas prasmju un kompetenču izglītības izpratni. Komandām, kuras savstarpēji apmeklēja skolas un izstrādāja plānošanas rīku materiālus, izmēģinot metodes, ir uzlabojušās prasmes plānot skolēnu mācīšanos ilgtermiņā un īstermiņā stundu līmenī.

Vērojot Latvijas, Norvēģijas un Itālijas skolotāju darbu mācību stundās un analizējot stundas sagatavošanas procesu darba izvērtējumu, dalībnieki secināja, ka katrā skolā ir pozitīvā prakse, ko pārņemt. Bet visām partnerības skolām ir vienota vēlme palīdzēt un atbalstīt savus pedagogus profesionālajā izaugsmē un patiesa uzticēšanās partnerības skolu atbildībai un vēlmei dalīties ar labo pieredzi.

Latvijas pedagogi, kuri  strādā vairāk pēc tradicionālas pieejas izglītībā, dalījās ar vērtīgu pieredzi mācību stundu plānošanā, mācību un audzināšanas darbā izmantojamo metožu daudzveidībā, elastībā, stundas disciplīnā. Latvijas skolotājiem ir arī vērtīga pieredze skolas kultūras, interesantu ieradumu, vienotu prasību, metožu un paņēmienu jomā, savukārt Itālijas un Norvēģijas skolotāju stiprās puses ir 8 pamatprasmju (key competences) mācīšana un apguve izglītībā. Būtiski, ka prasmes ir aktuālas jebkurā valstī.

Projekta rezultātā VPVĢ ir ieguvuši profesionālākus pedagogus, kuri palīdz uzlabot darbu citiem kolēģiem - viņi būs pārliecinātāki runāt ar vecākiem un izskaidrot izmaiņas izglītības sistēmā. Galvenie ieguvēji būs skolēni ikdienas darba stundās - nodarbības kļūs efektīvākas, saturīgākas, profesionālākas, mūsdienīgākas. Kā teica Bjørnegård skolas direktors  Ola Schiager – būtiski, lai skolotājam ir labi, tad arī bērniem būs labi. Kā projekta sasniegumus, kas pārspēja sākotnējās ieceres, var minēt unikālu iespēju - profesionāli pilnveidoties, iepazīties ar attiecīgās valsts kultūras un vēstures notikumiem, uzzināt un sajust kādu citu daļu Eiropas, tādējādi vēl vairāk mācīties būt atvērtiem un tolerantiem, un nevienaldzīgiem šajos dīvainajos laikos.

“Projekta mērķis sasaucas ar izglītības reformu Latvijā, tāpēc projekta rezultāts ir jo īpaši aktuāls. Projekta sasniegto rezultātu ietekme ir iesaistīto skolu pedagogu profesionalitātes paaugstināšana. Projekta produkts - skolotāju rokasgrāmata ir kā sākums pedagogu prasmju atbalstam. Metodiskais darbs (atbalsts skolotājam) valstī un skolās nav sistemātisks, mērķtiecīgs, pēctecīgs. Ietekme reģiona vai pilsētas līmenī ir atkarīga no iesaistīto skolu atvērtības un aktivitātes, bet mūsu mērķis bija ar projekta rezultātiem iepazīstināt pedagogus un interesentus pilsētas/reģiona līmeņa konferencē, kas gan noritēja citādi nekā plānots Covid-19 ierobežojumu dēļ, bet tajā piedalījās visa reģiona skolotāji - praktiķi, ieguva informāciju par rokasgrāmatu un diskutēja par skolotāja plānošanas prasmēm, tālāk aiznesdami informāciju saviem kolēģiem un prasmes pielietodami darbā ar skolēniem. Ja par sasniegtajiem rezultātiem būs interese plašākai auditorijai, joprojām esam gatavi to sniegt,” stāsta VPVĢ skolotāja Sanda Deisone.

Skolotāju rokasgrāmata latviešu un angļu versijā visiem interesentiem ir brīvi pieejama VPVĢ mājaslapā.